Antālija, Kemera un Beleka: ko redzēt un darīt

Antālijas vēsturiskais centrs atrodas seno pilsētas mūru iekšpusē virs vecās ostas. Šaurās bruģētās ieliņās ir osmaņu laika mājas ar sarkaniem kārniņu jumtiem, un pilsētā redzamas romiešu, bizantiešu, seldžuku un osmaņu laika celtnes. Mazajā ostā lejā piestāj jahtas un ekskursiju laivas.

Trīsarku vārti celti par godu Romas imperatoram Adriānam, kurš Antāliju apmeklēja 130. gadā. Vēlāk tie iekļauti pilsētas mūrī, un tagad tie ir vienīgie saglabājušies vecpilsētas vārti. Turciski tos sauc par Üçkapılar — „Trīs vārti”.

Düden upei ir divi ūdenskritumi. Lejas ūdenskritums Laras pusē no apmēram 40 m augstas klints krīt tieši jūrā; parks ap to ir atvērts visu diennakti un bez maksas. Augšējais ūdenskritums pilsētas ziemeļos ir iežogotā parkā ar nelielu ieejas maksu.

No jūras lejas ūdenskritumu var redzēt laivu braucienos no vecās ostas. Kartē atzīmēts lejas ūdenskritums.

Senā Perga atrodas apmēram 15–17 km uz austrumiem no Antālijas centra, tuvu Laras un Belekas viesnīcām; vēlās Romas impērijas laikā tā bija Otrās Pamfīlijas (Pamphylia Secunda) provinces galvaspilsēta. Šeit dzimis matemātiķis Apollonijs no Pergas. Galvenās ielas vidū tecēja ūdens kanāls ar kaskādēm, un saglabājies liels teātris un stadions.

Grieķu un romiešu ostas pilsēta Līkijas piekrastē apmēram 16 km uz dienvidiem no Kemeras, mežā starp kalniem un jūru. Ielas, teātris un ostas agora stiepjas līdz pašam ūdenim. Uz Faselidu kursē arī jahtu ekskursijas.

Tahtali kalns (2365 m) senatnē saukts par Līkijas Olimpu. Trošu ceļš no lejas stacijas 726 m augstumā starp Çamyuva un Tekirova ciemiem ved līdz pašai virsotnei: līnija ir ap 4,4 km gara, brauciens ilgst 10–15 minūtes. No augšas paveras skats uz piekrasti un kalniem.

Līkiešu ostas pilsēta šaurā ielejā, kur strauts ietek jūrā. Olimpa bija viena no sešām Līkijas savienības pilsētām ar trim balsīm; pēc arābu uzbrukumiem to pameta. Drupas izkaisītas mežā abpus strautam, un ieleja beidzas pie jūras pludmales.

Kalnā virs Çıralı ciema no klints spraugām izplūst gāze un deg nepārtraukti — senie autori šo vietu saistīja ar mītisko briesmoni Himeru. No autostāvvietas augšup ved akmeņaina taka, kāpiens ilgst apmēram 20–40 minūtes. Liesmas vislabāk redzamas krēslā un tumsā.

Apmēram 4,5 km garš kanjons Bey kalnu piekrastes nacionālajā parkā, ap 4 km no Göynük ciema Kemeras pusē. Kanjonā ir ūdenskritumi un dabiski baseini, un caur to iet Līkijas taka. Pie ieejas kopš 2009. gada darbojas apmeklētāju centrs ar ekipējumu un gidiem.